Trauflix ir uztura bagātinātājs ar glikozamīnu kapsulās, ko es izmēģināju dēļ stīvuma ceļos pēc ilgākas staigāšanas un darba kājās. Visvairāk es vēlējos, lai no rīta nokāpšana pa kāpnēm nesāktos ar to nepatīkamo spriedzi.
Es to lietoju pa vienai kapsulai dienā sešu nedēļu garumā. Sākumā es to dzēru ar ūdeni pirms brokastīm, bet tas man nepatika. Apmēram pusstundas pēc lietošanas es jutu vieglu dedzināšanu kuņģī un dažreiz skābu garšu mutē, tāpēc es to pārcēlu uz pēc brokastīm, un šī problēma gandrīz izzuda.
Kapsula bija viegli norijama. Tā nebija liela, un man nebija jāatver vai jāsajauc ar ēdienu. Es turēju pudelīti blakus kafijas automātam, jo, ja es to ieliku skapī, es vienkārši aizmirsu par lietošanu. Tas man notika divas reizes pirmajā nedēļā.
Ko es jutu pa nedēļām
Pirmajās septiņās dienās es nejutu būtiskas izmaiņas. Mani ceļi joprojām sāpēja, kad es kāpu lejā pa kāpnēm, un pēc ilgākas pastaigas vakarā es tos jutu smagus. Es negaidīju tūlītēju efektu, un labi, ka neatteicos pārāk agri.
Otrās nedēļas beigās rīta stīvums samazinājās. Agrāk man vajadzēja dažas minūtes, lai izkustinātu ceļus, līdz tie “sāka darboties”. Pēc tam es vieglāk cēlos no krēsla. Tas nenotika bez sāpēm, bet man vairs nebija jābalstās uz galda katru reizi, kad piecēlos.
Visredzamāko atšķirību es sajutu trešajā un ceturtajā nedēļā. Pēc parastās staigāšanas es vairs nejutu to pašu sasprindzinājumu ap labo ceļgalu. Kļūšana pie ceļgala palika, bet tā vairs netraucēja tik ļoti. Vienu dienu es pavadīju vairāk laika dārzā, un tikai vakarā sapratu, ka visu dienu neesmu domājis par ceļgalu. Tas man bija labs signāls.
Piektajā nedēļā es apzināti nepalielināju staigāšanu, lai neiemānītu sevi uzlabojumā. Es saglabāju to pašu ritmu un vienkārši sekoju, kā es jūtos vakarā. Tad atšķirība man šķita visgodīgākā: man bija mazāk dienu, kad es sēdēju un uzreiz meklēju vietu, lai izstieptu kājas. Tajā pašā laikā, ja es pārspīlēju ar pietupieniem vai kāpšanu pa daudzām kāpnēm, ceļi atkal protestēja.
Es neteiktu, ka uztura bagātinātājs atjaunoja manas locītavas vai novērsa visu cēloni. Vecā duršana, pagriežot kāju, palika. Mitrā laikā es atkal jutu locītavas saspringtākas. Trauflix neaizvietoja kustību, atpūtu un to, ka nepārslogoju sevi ar smagu somu nēsāšanu.
Ko man nepatika
- ja es lietoju kapsulu tukšā dūšā, man bija vieglas kuņģa diskomforts;
- efekts bija lēns, tāpēc tas nav piemērots cilvēkiem, kuri gaida atvieglojumu jau tajā pašā dienā;
- es neredzēju izmaiņas locītavu klikšķināšanā un nepatīkamajā sajūtā pēc pārmērīgas slodzes;
- iepakojums ar divdesmit kapsulām man nebija ērts ilgstošai lietošanai un atstāja nelielu atlikumu pēc kursa.
Manuprāt, Trauflix būtu piemērots cilvēkiem ar vieglu stīvumu un diskomfortu no slodzes, kuri ir gatavi to lietot regulāri un gaidīt dažas nedēļas. Es to uzskatītu par daļu no mierīgāka režīma ar mērenu kustību, nevis kā risinājumu tikai pats par sevi. Man tas vairāk palīdzēja rīta stīvuma mazināšanā, nevis pašā sāpē.
Es to neieteiktu cilvēkam ar stiprām, pēkšņām sāpēm, redzamu pietūkumu, apsārtumu vai nestabilu locītavu. Ar šādām sūdzībām es negaidītu ar pārbaudi. Cilvēkiem ar diabētu, alerģiju pret jūras produktiem, problēmām ar asins recēšanu vai lietojot zāles asins atšķaidīšanai, arī ir saprātīgi vispirms apspriest lietošanu ar ārstu vai farmaceitu.
Es atkal pirktu Trauflix, bet tikai tad, ja stīvums atgrieztos tajā pašā vieglajā formā. Es negaidīju brīnumu un nesaņēmu brīnumu, bet pēc sešām nedēļām mani ceļi bija nedaudz mierīgāki ikdienas kustībā.
Mana īsā secinājums: lēns uztura bagātinātājs ar mērenu efektu, kas man palīdzēja pakāpeniski un bez dramatiskām izmaiņām.